Zvaigzne (Bētlemes) (Вифлиемская звезда, Bethelehem Star)

- kristīgajā tradīcijā šī zvaigzne pavēstīja Magiem (Austrumu gudrajiem) par Kristus piedzimšanu Bētlemē. Saukta arī par Austrumu gudro zvaigzni, Kristus dzimšanas zvaigzni un magu zvaigzni, tēls gan glezniecībā, gan literatūrā, gan visu konfesiju kristiešu reliģiskajos dziedājumos – korāļos. Grafiski Magu zvaigzne ir septiņstaru zvaigzne, kur katra stara virsotnei atbilst noteikta planēta (senatnē to starpā bija arī Saule). Latvijā ir Vasarsvētku draudze, kam tāds pats nosaukums. Ir arī arābu leģenda par to, ka ēņģelis bija parādījies Persijas debesīs, vēstot par "ķēniņu ķēniņa" un "dievu dieva" piedzimšanu. Slavenais itāļu mākslinieks Džoto savā Bētlemes zvaigznes versijā attēlojis to kā 1301.gada Galleja komētu.
Latvijā daudzi kristieši 6. janvārī svin Zvaigznes (arī Zvaigžņu) dienu (pareizticībā tas ir 19. janvāris), kura tiek saukta par Triju (treju) kungu (ķēniņu) dienu. Kristīgās draudzes atzīmē šo dienu kā Ziemassvētku laika svinīgu noslēgumu. Ar latviešu folkloru šiem svētkiem sakaru nav, jo pirmie tautiskie svētki (pēc ziemas saulgriežiem) ir Meteņi. 2014.gada decembrī LU Botāniskajā dārzā māksliniece Anitra Bērziņa organizēja instolāciju izstādi Triju ķēniņu dienai vai Zvaigžņu dienai par godu.