Ziemassvētku tirgus (Рождественский базар, Christmas market)

- ir tirdziņi, kuru preču klāsts un dekoratīvais noformējums saistīts ar Ziemassvētku tuvošanos. Tirdziņi darbojas pilsētu ielās un laukumos visas četras Adventes nedēļas, un to pirmsākumi meklējami vēlīnajos Viduslaikos pārsvarā vāciski runājošās Eiropas daļās, kā arī valstīs un pavalstīs, kuras kādreiz ietilpušas Svētajā Romas Impērijā, vairākos Francijas austrumu reģionos, Ziemeļitālijā un Šveicē. Vāciski runājošās zemēs šos tirdziņus sauc arī par "Kristusbērna tirgiem". Tirgus teritorijās (pašos laukumos un blakus ieliņās) notiek ne tikai tirgošanās, bet arī tradicionālo Ziemassvētku saldumu ēšana ar karstvīna iedzeršanu, dziedāšana, dejošana un daži izklaidējošie, tai skaitā bērniem domātie, pasākumi. Katoļu zemēs notiek ari Ziemassvētku mistēriju izrādīšana, kad Kristus bērna lomā uzstājas kāds vietējais bērns (vēlams eņģeļveidīgs puisītis vai pat meitenīte). Ar vissenāko Ziemassvētku tradīciju lepojas gan Vīne (1294.gads), gan Minhene - 1320. un Baucena - 1384.g.
Ir saglabājušās ziņas par to, kad Rīgā sākuši svinēt Ziemassvētkus - jo līdzās Rīgas Rātsnamam ir piemiņas zīme, kas norāda uz vietu, kur 1510. gadā esot uzslieta pirmā Ziemassvētku egle. Savukārt, par Ziemassvētku tirdziņu sākumu zināms tas, ka sākotnēji tie rīkoti Rātslaukumā, bet kopš XX gadsimta sākuma arī Esplanādē, kur bija arī slidotava. Tirdziņos pārdeva ne tikai ēdamo un mantiņas, bet arī īpašu gadumijas literatūru - kalendārus, dziesmu grāmatas, sapņu tulkus, amatnieku darinājumus no koka, adījumus u.c. Iecienītākie našķi Ziemassvētku tirgos bija vafeļu trubiņas un dažādas pipārkūkas (kā tas ir arī mūsdienās). Mūsdienu Ziemassvētku tirdziņus papildina dažādas, bērniem īpaši mīļas atrakcijas - vizināšanās uz ponija, trušu karaļvalsts apmeklējums Esplanādē, dzīvas aitiņas (Bētlemes silītes atskaņas) Doma laukumā.