Zelta aunāda (Золотое руно, the Golden Fleece)

- ļoti veca senās Grieķijas teika, kas bijusi zināma jau Homēra laikā, proti, VIII gs. p.m.ē. Tās pamatā ir vairāku seno tautu leģendas par to, ka Kolhīdas birzī esot brīnumaina zelta aunāda, kas varot nest tās īpašniekiem – gan valdniekam, gan tautai, bagātību un laimi. Teikas varoņi ir drosmīgais Jāsons, viņa kuģis Argo ar ceļabiedriem argonautiem un burve Medeja, kas palīdz Jāsonam iegūt šo ādu. Visi tēli kļuvuši par mākslas objektu sižetiem, bet vispopulārākais ir kuģis, jo pat mūsdienās drosmīgus jūras braucējus un dēku meklētājus sauc par argonautiem. Turklāt Zelta aunādas ordenis Spānijas monarhijā bijis tas pats, kas Order of the Garter Anglijā un ar ko pārsvarā apbalvoja prinčus vai ārzemju valdniekus.
Rakstnieka Nikolaja Kūna grāmata "Zelta aunāda" bija publicēta latviski sērijā "Stāsti par vēsturi" 1985. gadā izdevniecībā "Liesma", kas vispār laidusi klajā virkni ļoti saistošu un korekti sarakstīto grāmatu. Latvijas Valsts Akadēmiskajam korim ir 2001. gada albums "Mēs, mūža argonauti", Internetā aizvien diskutē par patieso iespējamās zelta aunādas atrašanās vietu.