Zālamans (Соломон, Solomon)

- atbilstoši Vecajai Derībai, Izraēlas ķēniņš, Dāvida dēls, viens no slavenākajiem jūdu tautas valdniekiem un pat pieskaitīts praviešiem. Turklāt Zālamanu atzīst arī musulmaņi, saucot viņu par Suleimanu. Viņa laikā uzcelts slavenais Pirmais templis, bet pats Zālamans tiek raksturots kā bezgala gudrs, viedīgs un valdonīgs. Ar Zālamana vārdu saistīta virkne leģendu, turklāt viņam piedēvē arī Zālamana Augsto Dziesmu, būtībā anonīmu mīlas liriku. Zālamanam piedēvē 700 sievas un 300 konkubīnes. Tāpat ar Zālamana vārdu saistīti vairāki jēdzieni: Zālamana zvaigzne, Zālamana zīmogs, pat Zālamana zelta raktuves, kuru atrašanās vieta nevienam nav zināma. Par Zālamana prāta spējām liecina Vecās Derības sižets, kur Zālamans spriež tiesu par to, kura sieviete ir bērna īstā māte. Zālamans piedāvā pārcirst bērnu uz pusēm, neīstā māte tam piekrīt, bet īstā tādā gadījumā ir ar mieru no bērna atteikties, lai saglabātu tam dzīvību. Sižetam veltītas lugas, gleznas, oratorijas un pat opera. Pārnestā nozīmē – viedīgs un pareizs spriedums, lēmums.
Latvijā dažkārt ar Zālamana lēmumu apzīmē arī spriedumus, kuri pēc būtības apmierina visus.Zālamana Augstā Dziesma latviešu lasītājam pazīstama K.Skujenieka un U.Bērziņa atdzejojumā.